Dažādas tautas tējas dzērienu pagatavo dažādi.

Piemēram, Eiropas tējas tradīcijas izveidojās Anglijas iespaidā. Ar to šajā gadījumā ir izskaidrojams fakts, ka melnā tēja guva lielāku atzinību, nekā zaļā tēja. Anglijā kļuva ļoti populāra tēja ar bergamoti, kas tika realizēta tādās šķirnēs, kā "Earl Grey", "English ?1" un citās. Angļi pirmie sāka jaukt savā starpā dažādu šķirņu tējas, šādā veidā iegūstot tādus slavenus tējas produktus, kā "English Breakfast", "Royal Blend" u.c. Vēl angļi kaut kādā mērā izveidoja mūsdienu tējas etiķeti, kā arī mūsdienīgas tējas servīzes. Liela daļa tagad mums pazīstamo tējas uzkodu arī nāk no Miglainās Albionas krastiem tāpat, kā tradīcija dzert tēju ar pienu.

Indijā iedibinājās tradīcija dzert tēju ar garšvielām. Eksistē pat dažas tradicionālās indiešu receptes, kuru sastāvā ietilpst pat pipari. Ir arī Vidusāzijas valstis, kur melno tēju atšķaida ar pienu. Pirmkārt, Vidusāzija uzdāvināja pasaulei tradīciju dzert tēju kā līdzekli pret svelmi. Noteikti zaļo tēju un obligāti no pialas.
Marokā šī tradīcija ieguva zināmu attīstību, - tur tēju dzer no augstām glāzītēm, uzlejot tēju kopā ar piparmētrām (bet tomēr zaļo). Citās Āzijas valstīs (Irāna, Ēģipte, Irāka, Afganistāna) dzer ļoti saldu un bieži vien ļoti stipru tēju.Beidzot, ASV sāka atdzesēt ievārītu tēju un sajaukt to ar papildus garšas piedevām, ledu un reizēm pat sagāzēt - tā radās šī Ice Tea.

Tajā pat laikā dažos reģionos ir saglabājušies tējas dzēriena pagatavošanas veidi, kas nebalstās uz tējas lapu ievilkšanos tīrā ūdenī. Japāņu tējas ceremonijas laikā tiek uzkulta pulverveida zaļā tēja. Bez tam, viena no tradicionālajām japāņu zaļās tējas šķirnēm - Jenmicha, kaut arī tiek uzlieta ar karstu ūdeni, bet tā satur rīsus un dažas citas piedevas. Bet Burjatijā, Mongolijā un Tibetā vēl tagad turpina gatavot tējas zupas.