"TĒJA". No kurienes cēlies šis vārds, un, ko mums tas nozīmē? Ar vārdu "tēja" mēs parasti saprotam gan dzērienu (tasīti tējas), gan sauso tēju (tējas paciņu vai bundžiņu), gan arī tējas augu (tējas krūmu).

Ķīnā tējai ir simtiem nosaukumu, bet pats izplatītākais ir "ča", kas nozīmē "jauna lapiņa". Dažādās provincēs dažādi izrunā šo vārdu, tas izklausās kā "č’ha" vai "cha", citur atkal kā "čja" vai "tja", tomēr hieroglifs tējas apzīmēšanai visā Ķīnas teritorijā ir vienāds. Tas ir viens no senākajiem hieroglifiem, izveidots V gadsimtā, kad radās pats termins un vārds "tēja".

Visas citas pasaules tautas savus nosaukumus tējai aizguva no ķīniešiem. Protams, viņi nedaudz pārveidoja ķīniešu nosaukumu saskaņā ar to, kā paši to saklausīja un izrunāja. Turklāt, izšķiroši bija tas, no kāda Ķīnas reģiona tēja tika piegādāta uz attiecīgo valsti.

Uz Krieviju un Ukrainu no seniem laikiem tēja tika piegādāta no Ziemeļķīnas - vai no Hankou, vai arī caur Hankou, tāpēc krievu un ukraiņu vārds "čaj" tuvāks Ziemeļķīnas, galvaspilsētas, vai tā saucamajai mandarīnu izrunai.

Vidusāzijā, kur iepriekš tēju sauca "ha", tagad lieto vārdu "čaj" vai "čoj". Mongoļi, kas ar tēju iepazinās caur Tibetu, sauc to par "caj"; kalmiki, kas par tēju uzzināja no mongoļiem, sauc "cja"; bet arābi, pērkot tēju Sindzjanā, - "šaj".

Angļu un holandiešu jūrasbraucēji pirmo reizi ar Ķīnu kontaktus izveidoja caur valsts dienvidaustrumu daļas ostām, tādēļ tur iepirktās ķīniešu tējas Eiropā ieguva Kantonas un Amojas nosaukumus (pēc ostu nosaukumiem). Starp afrikāņu tautām ir izplatīti arābu, angļu, franču vai portugāļu tējas nosaukumu varianti - katrs tiešā atkarībā no tā, kurš pirmais ieviesa to vienā vai otrā Āfrikas valstī.

Uz kopējā fona īpaši izceļas tējas nosaukums poļiem - "herbata". Šis nav poļu vārds, bet nedaudz izmainīts latīņu vārds "herba", kas nozīmē "zāle". Lietas būtība ir tāda, ka Polijā ilgu laiku tēju lietoja vienīgi kā ārstniecisku līdzekli, to nelietoja kā dzērienu, un tāpēc pārdeva vienīgi aptiekās. Aptiekāri tāpēc arī deva tējai tādu nosaukumu, uzskatot, ka to pagatavo no īpašas "ķīniešu zāļu" sugas.

Tādi ir mūsdienās lietojamie tējas nosaukumi dažādās valstīs: